Ziemassvētki

Tas nebuut nav laiks, lai skraidiitu pa veikaliem, domajot, ka tik kadam neaizmirstu nopirkt davanu un planojot, kur lielaakaas atlaides. Nee. Tie nav arii svetki, lai pieprasitu davanas no citiem. Nepavisam...

Ziemassvetki ir kaut kas pavisam cits. Jaa. Taa nu tas ir. Un tu to saproti tikai tad, kad esi izdariijis kaut ko taadu, kas pa iistam tevii rada prieku. Un dara labu arii kaadam citam.

Jo Ziemassvētki ir laiks, kad vari bez jebkaadiem parmetumiem piezvaniit vai uzrakstiit cilveekam, ar kuru varbut kadreiz bija labas attiecibas, bet tagad pat satiekoties uz ielas nesasveicinies. Jo Ziemassvētkos piedod. Vienalga, vai to pasakot vai nee, bet piedod. Un tikai tad tu saproti, ka to jau vajadzeja izdarit sen. Bet neviens nevienam neko neparmet, jo ir Ziemassvetki...

Un vel - Ziemassvetki ir laiks, kad vari izdarit labu veel kaadam citam. Paskaties apkaart, ir tik daudz cilveeku, kam varbut vajag pavisam nedaudz, lai vins butu laimiigs. Varbut tev tas liekas passaprotami, bet tam cilvekam tas ir mazais briinums. Bet varbut kaadam vajag lielu paliidziibu. Tadu palidzibu, ko viens cilveks nespeej sniegt. Bet tieshi taapeec mees visi esam seit, lai paliidzetu viens otram, jo tikai kopaa var paveikt lielas lietas.

Jap, visu gadu to vajadzetu dariit, bet ja nu nav sanaacis, tad kaapeec lai Ziemassvētki nebuutu tas istais briidis???Jo sajuuta peec labiem darbiem ir neaizmirstama. Iesaku...

Hmm.. Sen rakstiits.. Ko tik neesmu agrāk rakstījusi :)

Kad pasaule tev apkārt neliekas par tevi zinis,
Kad draugi šķiet pazuduši un nav kam pateikt to, ko jūti,
Kad liekas, ka tev nav, kur iet,
Kad viss liekas pelēks un garlaicīgs,
Kad tu skaties debesīs un tās liekas tālāk nekā citreiz
Kad gribas uz kādu laiku pazust projām, bet nav kur
Kad visapkārt tev liekas svešs
Kad samāksloti cilvēki tev cenšas iestāstīt, ka viss ir kārtībā,
Bet tu zini, ka tā nav,
Kad kāds cilvēks izmantojot situāciju vēlas uzspiest savu mīlestību,
Bet tu pat nevēlies ar viņu runāt, jo gandrīz nepazīsti,
Kad vēlies nedomāt neparko,
Bet galvā riņķo jautājums kāpēc,
Kad tukšums vēlas tevi pārņemt,
Kad gribas kliegt, bet nav spēka pat čukstēt,
Kad tu redzi gaismu, bet tā ir pārāk tālu
Tu nezini, vai vari tikt līdz tai, bet varbūt pietrūks spēka,
Kad tu nezini, kāpēc, bet zini, ka tā ir,
Kad visiem ir vienalga...

Kārtība

Ir lietas, kuras atrisinās pašas no sevis, un tev liekas, ka kāds tevi ved pa pareizo ceļu, lai nonāktu tur, kur tas patiešām vajadzīgs, kaut arī sākumā šķiet, ka tas ir neiespējami.

Turklāt speciāli mēģinot tās sasniegt, tas parasti neizdodas, bet, paļaujoties uz intuīciju utt. tu līdz turienei tiec un atrodi to, ko vajag.

Izrunāšanās

Izrunāšanās tiešām ir vislabākais līdzeklis, lai novērstu stulbus pārpratumus. Nav vērts dienām ilgi prātot un izfantazēt prātā neskaitāmus variantus, bet gan pārrunat un izrunāt visu, kas nedod mieru. Ja cilvēkam būs svarīgi, lai otrs nemocītos, tad arī viņš izskaidros, kas un kā. Ja nebūs svarigi, tad priekš kam tādu.

Galvenais ir saņemties, lai sāktu sarunu, bet vajag atcerēties, ka pēc tam jebkurā gadījumā būs vieglāk, jo neziņa ir visnejaukākais stāvoklis.

Arī man savs blogs

Laikam beidzot būs jāsāk rakstīt pārdomas un interesanti atgadījumi savā blogā. :)